Īsā atbilde: rekuperācija ir mehāniska ventilācija ar siltuma atgūšanu. Tā izvada no telpām izmantoto gaisu, pievada svaigu āra gaisu un izmanto daļu no izvadāmā gaisa enerģijas ienākošā gaisa uzsildīšanai.
Rekuperators ir iekārta, kas nodrošina šo procesu. Tajā parasti atrodas ventilatori, filtri, siltummainis un vadības elementi.
Rekuperācijas sistēma ļauj regulāri ventilēt ēku, samazinot nepieciešamību svaiga gaisa nodrošināšanai pastāvīgi turēt atvērtus logus. Gaisa apmaiņa notiek kontrolēti, bet siltuma atgūšana palīdz samazināt ventilācijas radītos enerģijas zudumus.
Kas ir rekuperācija?
Rekuperācija ir ventilācijas process, kurā daļa no izvadāmajā telpu gaisā esošās enerģijas tiek izmantota atkārtoti.
Parastā nosūces ventilācijā siltais telpu gaiss tiek izvadīts ārā bez siltuma atgūšanas. Rekuperācijas sistēmā tas pirms izvadīšanas iziet caur siltummaini un nodod daļu enerģijas ienākošajam āra gaisam.
Aukstajā sezonā svaigais gaiss tādēļ telpās nonāk jau daļēji uzsildīts. Apkures sistēmai nav jāuzsilda viss ienākošais gaiss no sākotnējās āra temperatūras.
Rekuperācija ir īpaši aktuāla jaunās, labi nosiltinātās un hermētiskās ēkās. Atbilstošus risinājumus iespējams ierīkot arī renovētās mājās, dzīvokļos, birojos un citos objektos.
Kas ir rekuperators?
Rekuperators ir ventilācijas iekārta, kas organizē svaigā un izmantotā gaisa plūsmu, kā arī nodrošina siltuma atgūšanu.
Rekuperatorā parasti atrodas:
- pieplūdes un nosūces ventilatori;
- siltummainis;
- āra un nosūces gaisa filtri;
- vadības sistēma;
- temperatūras un citi nepieciešamie sensori;
- kondensāta novades elementi, ja tie nepieciešami konkrētajai iekārtai.
Pats rekuperators ir tikai viena daļa no kopējās ventilācijas sistēmas. Centrālajā risinājumā nepieciešami arī gaisa vadi, pieplūdes un nosūces difuzori, āra gaisa ieņemšanas vieta, izplūdes vieta un pareizi izveidota gaisa sadale starp telpām.
Tāpēc sistēmas rezultātu nosaka ne tikai izvēlētais rekuperators, bet arī projekts, gaisa vadu izbūve, gaisa daudzuma aprēķini un sistēmas regulēšana.
Svarīgi: rekuperators nav apkures iekārta. Tas izmanto izvadāmā telpu gaisa enerģiju, lai samazinātu ventilācijas radītos siltuma zudumus.
Kā darbojas rekuperācija?
Rekuperācijas sistēmā vienlaikus darbojas divas gaisa plūsmas:
- izmantotais gaiss tiek nosūkts no telpām;
- svaigais gaiss tiek paņemts no ārpuses;
- abas gaisa plūsmas nonāk rekuperatora siltummainī;
- daļa izvadāmā gaisa enerģijas tiek nodota ienākošajam gaisam;
- svaigais gaiss pa gaisa vadiem tiek pievadīts dzīvojamajām telpām;
- izmantotais gaiss pēc enerģijas atgūšanas tiek izvadīts ārā.
Ventilatori nodrošina nepieciešamo gaisa kustību, bet filtri aiztur daļu āra gaisā un nosūces gaisā esošo daļiņu.
Ventilācijas intensitāti iespējams pielāgot ēkas lietošanas režīmam. Piemēram, prombūtnes laikā var izmantot mazāku gaisa plūsmu, bet pēc mazgāšanās vai laikā, kad mājā uzturas vairāk cilvēku, ventilāciju var īslaicīgi pastiprināt.
Vai svaigais un izmantotais gaiss rekuperatorā sajaucas?
Rekuperācijas sistēmā svaigā un izmantotā gaisa plūsmas tiek organizētas atsevišķi.
Siltummainis ļauj pārnest enerģiju starp abām plūsmām, neievadot nosūkto telpu gaisu atpakaļ dzīvojamajās telpās.
Precīzs darbības princips un iespējamais gaisa plūsmu pārneses apjoms ir atkarīgs no siltummaiņa veida, iekārtas konstrukcijas, blīvējumiem un spiediena attiecības sistēmā.
No kurām telpām gaiss tiek izvadīts un kur tas tiek pievadīts?
Pareizi projektētā centrālajā rekuperācijas sistēmā gaisa pieplūde un nosūce tiek izvietota atbilstoši telpu funkcijām.
Svaigais gaiss parasti tiek pievadīts telpās, kurās cilvēki uzturas ilgstoši:
- guļamistabās;
- viesistabā;
- darba kabinetā;
- citās dzīvojamajās telpās.
Izmantotais gaiss parasti tiek nosūkts no telpām, kurās rodas vairāk mitruma vai smaku:
- vannas istabām;
- tualetēm;
- virtuves zonas;
- garderobēm;
- saimniecības un citām atbilstošām telpām.
Šādi tiek veidota paredzama gaisa kustība cauri ēkai. Svaigais gaiss nonāk dzīvojamajās telpās un pēc tam pārvietojas uz zonām, kurās organizēta nosūce.
Mūsu pieredze: virtuves zonā parasti paredz atsevišķu ventilācijas nosūces elementu. Plīts tvaika nosūcēja pieslēgšana rekuperācijas sistēmai jāvērtē atsevišķi, jo tauki un ēdiena gatavošanas nosēdumi var piesārņot gaisa vadus, filtrus un iekārtu.
Kādas ir galvenās rekuperācijas sistēmas sastāvdaļas?
Centrālā rekuperācijas sistēma sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem elementiem.
Rekuperators
Galvenā ventilācijas iekārta, kurā atrodas ventilatori, siltummainis, filtri un vadības elementi.
Gaisa vadi
Pa gaisa vadiem svaigais gaiss tiek nogādāts līdz telpām, bet izmantotais gaiss tiek aizvadīts līdz rekuperatoram un pēc tam izvadīts ārā.
Pieplūdes un nosūces elementi
Telpās tiek uzstādīti difuzori, restes vai citi gaisa sadales elementi. To veids, izmērs un novietojums ietekmē gaisa sadali un sistēmas radīto skaņu.
Filtri
Filtri aiztur daļu putekļu un citu daļiņu. Pieplūdes filtrs palīdz samazināt āra gaisa piesārņojuma nonākšanu telpās, bet nosūces filtrs aizsargā iekārtu no telpu gaisā esošajiem putekļiem.
Trokšņa slāpētāji
Trokšņa slāpētāji palīdz samazināt ventilatoru un gaisa kustības radītās skaņas izplatīšanos pa gaisa vadiem.
Vadības sistēma
Atkarībā no rekuperatora iespējams mainīt ventilācijas intensitāti, izmantot dažādus darbības režīmus un pieslēgt mitruma, oglekļa dioksīda vai citus sensorus.
Ko dara rekuperatora siltummainis?
Siltummainis ir viena no svarīgākajām rekuperatora daļām. Tā uzdevums ir nodrošināt enerģijas pārnesi starp izvadāmo un ienākošo gaisa plūsmu.
Ziemā no telpām izvadāmais gaiss ir siltāks par āra gaisu. Siltummainī daļa šīs enerģijas tiek izmantota svaigā gaisa uzsildīšanai.
Siltuma atgūšanas efektivitāte ir atkarīga no siltummaiņa konstrukcijas, gaisa plūsmām, āra un telpu temperatūras, sistēmas iestatījumiem un iekārtas tehniskā stāvokļa.
Kādi siltummaiņu veidi tiek izmantoti rekuperatoros?
Rekuperatoros izmanto dažādu konstrukciju siltummaiņus. Katram veidam ir savas īpašības, tāpēc izvēle jāvērtē kopā ar pārējās sistēmas prasībām.
Plākšņu siltummainis
Plākšņu siltummainī abas gaisa plūsmas pārvietojas pa atsevišķiem kanāliem. Siltums tiek pārnests caur siltummaiņa materiālu.
Entalpijas siltummainis
Entalpijas siltummainis atkarībā no tā konstrukcijas var nodrošināt ne tikai siltuma, bet arī daļēju mitruma pārnesi. Tas var palīdzēt samazināt telpu gaisa pārmērīgu izžūšanu aukstajā sezonā.
Rotācijas siltummainis
Rotācijas tipa rekuperatorā enerģijas pārnesei tiek izmantots rotējošs siltummainis. Tam ir atšķirīgs darbības princips un tehniskās īpašības nekā plākšņu siltummainim.
Kas ir centrālā rekuperācija?
Centrālā rekuperācija nozīmē, ka viena ventilācijas iekārta apkalpo vairākas ēkas telpas.
Rekuperators parasti tiek uzstādīts tehniskajā telpā, bēniņu zonā vai citā piemērotā vietā. No iekārtas tiek izbūvēti gaisa vadi uz pieplūdes un nosūces telpām.
Centrālās sistēmas priekšrocība ir iespēja organizēt visas ēkas ventilāciju kā vienotu un regulējamu sistēmu.
Šādu risinājumu visērtāk paredzēt projektēšanas vai būvniecības laikā, jo gaisa vadiem nepieciešama vieta griestos, konstrukcijās vai tehniskajās zonās.
Kas ir decentralizētā rekuperācija?
Decentralizētajā rekuperācijā nav vienas centrālās iekārtas ar gaisa vadu tīklu visai ēkai.
Atsevišķās telpās tiek uzstādītas sienas ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu. Atkarībā no izvēlētā risinājuma tās var darboties individuāli vai savstarpēji saskaņotos režīmos.
Decentralizētā sistēma var būt piemērota dzīvokļiem, renovētām ēkām un objektiem, kuros centrālo gaisa vadu izbūve nav praktiska.
Plašāk par pieejamajiem risinājumiem varat lasīt mūsu rekuperācijas sistēmu sadaļā.
Centrālā vai decentralizētā rekuperācija?
| Salīdzinājums | Centrālā rekuperācija | Decentralizētā rekuperācija |
|---|---|---|
| Apkalpotās telpas | Vairākas telpas ar vienu sistēmu | Atsevišķas telpas vai zonas |
| Gaisa vadi | Nepieciešami | Pilns gaisa vadu tīkls nav nepieciešams |
| Piemērotība jaunbūvei | Ļoti piemērota, ja paredzēta projektā | Iespējama, bet ne vienmēr nepieciešama |
| Piemērotība gatavai ēkai | Atkarīga no komunikāciju izbūves iespējām | Bieži vienkāršāk ierīkojama |
| Gaisa apmaiņas organizēšana | Vienota sistēma visai ēkai | Katra telpa jāizvērtē atsevišķi |
Vai rekuperators filtrē āra gaisu?
Jā, rekuperācijas sistēmās tiek izmantoti filtri, kas aiztur daļu āra gaisā esošo putekļu, ziedputekšņu un citu daļiņu.
Filtrācijas līmenis ir atkarīgs no konkrētā filtra un rekuperatora konstrukcijas. Ja nepieciešama augstāka filtrācijas pakāpe, jāpārbauda, kādus filtrus konkrētā iekārta atbalsta un kā tie ietekmē gaisa plūsmu.
Filtri regulāri jāpārbauda un jāmaina. Netīrs filtrs palielina gaisa pretestību, samazina gaisa plūsmu un var palielināt ventilatoru slodzi.
Vai rekuperācija palīdz kontrolēt mitrumu?
Ventilācija palīdz izvadīt telpās radušos mitrumu. Tas rodas mazgājoties, gatavojot ēdienu, žāvējot veļu, elpojot un veicot citas ikdienas darbības.
Rekuperācijas sistēma nosūc mitro gaisu no vannas istabām, virtuves zonas un citām atbilstošām telpām, vienlaikus pievadot svaigu gaisu dzīvojamajām telpām.
Rekuperators nav gaisa sausinātājs. Mitruma līmeni ietekmē arī āra apstākļi, telpu temperatūra, iedzīvotāju paradumi, gaisa daudzums un izmantotā siltummaiņa veids.
Vai rekuperācijai jādarbojas visu laiku?
Ventilācijas sistēmu parasti paredz regulārai vai nepārtrauktai darbībai ar maināmu ventilācijas intensitāti.
Pilnīga sistēmas izslēgšana uz ilgu laiku var pārtraukt paredzēto gaisa apmaiņu. Praktiskāk ir izmantot atbilstošu darbības režīmu:
- ikdienas režīmu normālai gaisa apmaiņai;
- samazinātu režīmu prombūtnes laikā;
- pastiprinātu režīmu pēc mazgāšanās vai viesu uzņemšanas;
- automātisku vadību pēc mitruma vai oglekļa dioksīda sensora.
Precīza vadības loģika jāpielāgo ēkas izmantošanai un konkrētās iekārtas iespējām.
Vai rekuperācija var dzesēt māju?
Rekuperators nav gaisa kondicionieris, tāpēc tas nevar aizstāt pilnvērtīgu dzesēšanas sistēmu.
Daudziem rekuperatoriem ir vasaras apvedceļa funkcija. Piemērotos apstākļos tā ļauj svaigajam āra gaisam apiet siltummaini, lai vēsākā nakts laikā telpās netiktu atgūts nevajadzīgs siltums.
Šī funkcija var palīdzēt izmantot vēsāku āra gaisu, bet tā nenodrošina tādu pašu dzesēšanu kā gaisa kondicionieris vai cita aktīva dzesēšanas sistēma.
Vai rekuperators rada troksni?
Rekuperatorā darbojas ventilatori, un pa gaisa vadiem pārvietojas gaiss. Tāpēc pilnībā bez skaņas ventilācijas sistēma nav.
Pareizi projektētā, izbūvētā un noregulētā sistēmā trokšņa līmeni iespējams uzturēt komfortablu.
Trokšņa līmeni ietekmē:
- gaisa vadu diametrs;
- gaisa plūsmas ātrums;
- rekuperatora novietojums;
- iekārtas stiprinājums;
- trokšņa slāpētāju izmantošana;
- difuzoru un restu izvēle;
- sistēmas regulēšana.
Mūsu pieredze: komfortu telpās nenosaka tikai rekuperatora modelis vai tā maksimālā jauda. Ļoti svarīgi ir pareizi gaisa daudzumi, pietiekami gaisa vadu diametri, pārdomāts difuzoru izvietojums un visas sistēmas regulēšana.
Vai rekuperācijas sistēmai nepieciešama apkope?
Jā, rekuperācijas sistēmai nepieciešama regulāra apkope. Visbiežāk veicamā darbība ir filtru pārbaude un nomaiņa.
Apkopes biežums ir atkarīgs no:
- iekārtas ražotāja norādījumiem;
- izmantotajiem filtriem;
- apkārtējās vides gaisa kvalitātes;
- sistēmas darbības intensitātes;
- ēkas atrašanās vietas.
Ilgtermiņā jāpārbauda arī rekuperatora tīrība, kondensāta novade, ventilatori, āra gaisa ieņemšanas vieta un pārējās sistēmas tehniskais stāvoklis.
Ar ko rekuperācija atšķiras no parastas ventilācijas?
Gan ventilācijas, gan rekuperācijas mērķis ir nodrošināt svaiga gaisa padevi un izmantotā gaisa izvadīšanu.
Galvenā atšķirība ir siltuma atgūšana. Ventilācijas sistēmā bez rekuperācijas siltais telpu gaiss var tikt izvadīts ārā, neizmantojot tajā esošo enerģiju.
Rekuperācijas sistēmā daļa no šīs enerģijas tiek izmantota ienākošā svaigā gaisa uzsildīšanai.
Detalizētu abu risinājumu salīdzinājumu lasiet rakstā ventilācija vai rekuperācija: kāda ir atšķirība un ko izvēlēties .
Kā izvēlēties piemērotu rekuperatoru?
Rekuperatoru nevajadzētu izvēlēties tikai pēc cenas vai ražotāja norādītā maksimālā gaisa daudzuma.
Vispirms jānosaka ēkai nepieciešamā gaisa apmaiņa un jāizplāno visa ventilācijas sistēma.
Izvēloties rekuperatoru, jāņem vērā:
- ēkas platība un plānojums;
- telpu funkcijas;
- iedzīvotāju skaits;
- aprēķinātais gaisa daudzums;
- gaisa vadu izbūves iespējas;
- iekārtas novietojums;
- piekļuve filtru maiņai un apkopei;
- siltummaiņa veids;
- filtrācijas prasības;
- iekārtas skaņas līmenis;
- vadības un automatizācijas iespējas;
- enerģijas patēriņš dažādos darbības režīmos.
Jāvērtē ne tikai rekuperators, bet arī tas, kā tas darbosies kopā ar gaisa vadiem, filtriem, trokšņa slāpētājiem un gaisa sadales elementiem.
Mūsu pieredze: rekuperatoru vispareizāk izvēlēties pēc ventilācijas sistēmas aprēķina, nevis tikai pēc mājas platības. Divām vienāda izmēra mājām nepieciešamais gaisa daudzums var atšķirties telpu plānojuma, iedzīvotāju skaita un ēkas lietošanas dēļ.
Kāpēc mājās izvēlas rekuperāciju?
Rekuperāciju izvēlas, lai apvienotu regulāru gaisa apmaiņu ar mazākiem ventilācijas radītiem siltuma zudumiem.
Pareizi izveidota sistēma:
- pievada telpām svaigu āra gaisu;
- izvada izmantoto gaisu, smakas un lieko mitrumu;
- filtrē ienākošo gaisu;
- ļauj kontrolēt ventilācijas intensitāti;
- atgūst daļu no izvadāmā gaisa enerģijas;
- samazina nepieciešamību svaiga gaisa dēļ regulāri vēdināt ar logiem.
Plašāk par situācijām, kurās šāds risinājums ir īpaši aktuāls, lasiet rakstā kāpēc nepieciešama rekuperācija.
Kopsavilkums
Rekuperācija ir mehāniska ventilācija ar siltuma atgūšanu. Tā izvada no telpām izmantoto gaisu, pievada svaigu āra gaisu un izmanto daļu no izvadāmā gaisa enerģijas ienākošā gaisa uzsildīšanai.
Rekuperators ir iekārta, kurā atrodas ventilatori, filtri, siltummainis un vadības elementi. Centrālajā sistēmā tas darbojas kopā ar gaisa vadiem, trokšņa slāpētājiem, difuzoriem un citiem gaisa sadales elementiem.
Lai rekuperācijas sistēma darbotos klusi un nodrošinātu nepieciešamo gaisa apmaiņu, būtiska ir ne tikai iekārtas izvēle. Tikpat svarīga ir pareiza projektēšana, kvalitatīva gaisa vadu izbūve, regulēšana un regulāra apkope.
