Skip to content
Kas ir rekuperācija?
VENTILĀCIJA UN REKUPERĀCIJA

Kas ir rekuperācija?

Uzziniet, kas ir rekuperācija, kā darbojas rekuperators un siltuma atgūšana, kā tiek organizēta gaisa pieplūde un nosūce un kādi rekuperācijas risinājumi ir pieejami.

10 minūtes

Īsā atbilde: rekuperācija ir mehāniska ventilācija ar siltuma atgūšanu. Tā izvada no telpām izmantoto gaisu, pievada svaigu āra gaisu un izmanto daļu no izvadāmā gaisa enerģijas ienākošā gaisa uzsildīšanai.

Rekuperators ir iekārta, kas nodrošina šo procesu. Tajā parasti atrodas ventilatori, filtri, siltummainis un vadības elementi.

Rekuperācijas sistēma ļauj regulāri ventilēt ēku, samazinot nepieciešamību svaiga gaisa nodrošināšanai pastāvīgi turēt atvērtus logus. Gaisa apmaiņa notiek kontrolēti, bet siltuma atgūšana palīdz samazināt ventilācijas radītos enerģijas zudumus.

Kas ir rekuperācija?

Rekuperācija ir ventilācijas process, kurā daļa no izvadāmajā telpu gaisā esošās enerģijas tiek izmantota atkārtoti.

Parastā nosūces ventilācijā siltais telpu gaiss tiek izvadīts ārā bez siltuma atgūšanas. Rekuperācijas sistēmā tas pirms izvadīšanas iziet caur siltummaini un nodod daļu enerģijas ienākošajam āra gaisam.

Aukstajā sezonā svaigais gaiss tādēļ telpās nonāk jau daļēji uzsildīts. Apkures sistēmai nav jāuzsilda viss ienākošais gaiss no sākotnējās āra temperatūras.

Rekuperācija ir īpaši aktuāla jaunās, labi nosiltinātās un hermētiskās ēkās. Atbilstošus risinājumus iespējams ierīkot arī renovētās mājās, dzīvokļos, birojos un citos objektos.

Kas ir rekuperators?

Rekuperators ir ventilācijas iekārta, kas organizē svaigā un izmantotā gaisa plūsmu, kā arī nodrošina siltuma atgūšanu.

Rekuperatorā parasti atrodas:

  • pieplūdes un nosūces ventilatori;
  • siltummainis;
  • āra un nosūces gaisa filtri;
  • vadības sistēma;
  • temperatūras un citi nepieciešamie sensori;
  • kondensāta novades elementi, ja tie nepieciešami konkrētajai iekārtai.

Pats rekuperators ir tikai viena daļa no kopējās ventilācijas sistēmas. Centrālajā risinājumā nepieciešami arī gaisa vadi, pieplūdes un nosūces difuzori, āra gaisa ieņemšanas vieta, izplūdes vieta un pareizi izveidota gaisa sadale starp telpām.

Tāpēc sistēmas rezultātu nosaka ne tikai izvēlētais rekuperators, bet arī projekts, gaisa vadu izbūve, gaisa daudzuma aprēķini un sistēmas regulēšana.

Svarīgi: rekuperators nav apkures iekārta. Tas izmanto izvadāmā telpu gaisa enerģiju, lai samazinātu ventilācijas radītos siltuma zudumus.

Kā darbojas rekuperācija?

Rekuperācijas sistēmā vienlaikus darbojas divas gaisa plūsmas:

  1. izmantotais gaiss tiek nosūkts no telpām;
  2. svaigais gaiss tiek paņemts no ārpuses;
  3. abas gaisa plūsmas nonāk rekuperatora siltummainī;
  4. daļa izvadāmā gaisa enerģijas tiek nodota ienākošajam gaisam;
  5. svaigais gaiss pa gaisa vadiem tiek pievadīts dzīvojamajām telpām;
  6. izmantotais gaiss pēc enerģijas atgūšanas tiek izvadīts ārā.

Ventilatori nodrošina nepieciešamo gaisa kustību, bet filtri aiztur daļu āra gaisā un nosūces gaisā esošo daļiņu.

Ventilācijas intensitāti iespējams pielāgot ēkas lietošanas režīmam. Piemēram, prombūtnes laikā var izmantot mazāku gaisa plūsmu, bet pēc mazgāšanās vai laikā, kad mājā uzturas vairāk cilvēku, ventilāciju var īslaicīgi pastiprināt.

Vai svaigais un izmantotais gaiss rekuperatorā sajaucas?

Rekuperācijas sistēmā svaigā un izmantotā gaisa plūsmas tiek organizētas atsevišķi.

Siltummainis ļauj pārnest enerģiju starp abām plūsmām, neievadot nosūkto telpu gaisu atpakaļ dzīvojamajās telpās.

Precīzs darbības princips un iespējamais gaisa plūsmu pārneses apjoms ir atkarīgs no siltummaiņa veida, iekārtas konstrukcijas, blīvējumiem un spiediena attiecības sistēmā.

No kurām telpām gaiss tiek izvadīts un kur tas tiek pievadīts?

Pareizi projektētā centrālajā rekuperācijas sistēmā gaisa pieplūde un nosūce tiek izvietota atbilstoši telpu funkcijām.

Svaigais gaiss parasti tiek pievadīts telpās, kurās cilvēki uzturas ilgstoši:

  • guļamistabās;
  • viesistabā;
  • darba kabinetā;
  • citās dzīvojamajās telpās.

Izmantotais gaiss parasti tiek nosūkts no telpām, kurās rodas vairāk mitruma vai smaku:

  • vannas istabām;
  • tualetēm;
  • virtuves zonas;
  • garderobēm;
  • saimniecības un citām atbilstošām telpām.

Šādi tiek veidota paredzama gaisa kustība cauri ēkai. Svaigais gaiss nonāk dzīvojamajās telpās un pēc tam pārvietojas uz zonām, kurās organizēta nosūce.

Mūsu pieredze: virtuves zonā parasti paredz atsevišķu ventilācijas nosūces elementu. Plīts tvaika nosūcēja pieslēgšana rekuperācijas sistēmai jāvērtē atsevišķi, jo tauki un ēdiena gatavošanas nosēdumi var piesārņot gaisa vadus, filtrus un iekārtu.

Kādas ir galvenās rekuperācijas sistēmas sastāvdaļas?

Centrālā rekuperācijas sistēma sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem elementiem.

Rekuperators

Galvenā ventilācijas iekārta, kurā atrodas ventilatori, siltummainis, filtri un vadības elementi.

Gaisa vadi

Pa gaisa vadiem svaigais gaiss tiek nogādāts līdz telpām, bet izmantotais gaiss tiek aizvadīts līdz rekuperatoram un pēc tam izvadīts ārā.

Pieplūdes un nosūces elementi

Telpās tiek uzstādīti difuzori, restes vai citi gaisa sadales elementi. To veids, izmērs un novietojums ietekmē gaisa sadali un sistēmas radīto skaņu.

Filtri

Filtri aiztur daļu putekļu un citu daļiņu. Pieplūdes filtrs palīdz samazināt āra gaisa piesārņojuma nonākšanu telpās, bet nosūces filtrs aizsargā iekārtu no telpu gaisā esošajiem putekļiem.

Trokšņa slāpētāji

Trokšņa slāpētāji palīdz samazināt ventilatoru un gaisa kustības radītās skaņas izplatīšanos pa gaisa vadiem.

Vadības sistēma

Atkarībā no rekuperatora iespējams mainīt ventilācijas intensitāti, izmantot dažādus darbības režīmus un pieslēgt mitruma, oglekļa dioksīda vai citus sensorus.

Ko dara rekuperatora siltummainis?

Siltummainis ir viena no svarīgākajām rekuperatora daļām. Tā uzdevums ir nodrošināt enerģijas pārnesi starp izvadāmo un ienākošo gaisa plūsmu.

Ziemā no telpām izvadāmais gaiss ir siltāks par āra gaisu. Siltummainī daļa šīs enerģijas tiek izmantota svaigā gaisa uzsildīšanai.

Siltuma atgūšanas efektivitāte ir atkarīga no siltummaiņa konstrukcijas, gaisa plūsmām, āra un telpu temperatūras, sistēmas iestatījumiem un iekārtas tehniskā stāvokļa.

Kādi siltummaiņu veidi tiek izmantoti rekuperatoros?

Rekuperatoros izmanto dažādu konstrukciju siltummaiņus. Katram veidam ir savas īpašības, tāpēc izvēle jāvērtē kopā ar pārējās sistēmas prasībām.

Plākšņu siltummainis

Plākšņu siltummainī abas gaisa plūsmas pārvietojas pa atsevišķiem kanāliem. Siltums tiek pārnests caur siltummaiņa materiālu.

Entalpijas siltummainis

Entalpijas siltummainis atkarībā no tā konstrukcijas var nodrošināt ne tikai siltuma, bet arī daļēju mitruma pārnesi. Tas var palīdzēt samazināt telpu gaisa pārmērīgu izžūšanu aukstajā sezonā.

Rotācijas siltummainis

Rotācijas tipa rekuperatorā enerģijas pārnesei tiek izmantots rotējošs siltummainis. Tam ir atšķirīgs darbības princips un tehniskās īpašības nekā plākšņu siltummainim.

Kas ir centrālā rekuperācija?

Centrālā rekuperācija nozīmē, ka viena ventilācijas iekārta apkalpo vairākas ēkas telpas.

Rekuperators parasti tiek uzstādīts tehniskajā telpā, bēniņu zonā vai citā piemērotā vietā. No iekārtas tiek izbūvēti gaisa vadi uz pieplūdes un nosūces telpām.

Centrālās sistēmas priekšrocība ir iespēja organizēt visas ēkas ventilāciju kā vienotu un regulējamu sistēmu.

Šādu risinājumu visērtāk paredzēt projektēšanas vai būvniecības laikā, jo gaisa vadiem nepieciešama vieta griestos, konstrukcijās vai tehniskajās zonās.

Kas ir decentralizētā rekuperācija?

Decentralizētajā rekuperācijā nav vienas centrālās iekārtas ar gaisa vadu tīklu visai ēkai.

Atsevišķās telpās tiek uzstādītas sienas ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu. Atkarībā no izvēlētā risinājuma tās var darboties individuāli vai savstarpēji saskaņotos režīmos.

Decentralizētā sistēma var būt piemērota dzīvokļiem, renovētām ēkām un objektiem, kuros centrālo gaisa vadu izbūve nav praktiska.

Plašāk par pieejamajiem risinājumiem varat lasīt mūsu rekuperācijas sistēmu sadaļā.

Centrālā vai decentralizētā rekuperācija?

Salīdzinājums Centrālā rekuperācija Decentralizētā rekuperācija
Apkalpotās telpas Vairākas telpas ar vienu sistēmu Atsevišķas telpas vai zonas
Gaisa vadi Nepieciešami Pilns gaisa vadu tīkls nav nepieciešams
Piemērotība jaunbūvei Ļoti piemērota, ja paredzēta projektā Iespējama, bet ne vienmēr nepieciešama
Piemērotība gatavai ēkai Atkarīga no komunikāciju izbūves iespējām Bieži vienkāršāk ierīkojama
Gaisa apmaiņas organizēšana Vienota sistēma visai ēkai Katra telpa jāizvērtē atsevišķi

Vai rekuperators filtrē āra gaisu?

Jā, rekuperācijas sistēmās tiek izmantoti filtri, kas aiztur daļu āra gaisā esošo putekļu, ziedputekšņu un citu daļiņu.

Filtrācijas līmenis ir atkarīgs no konkrētā filtra un rekuperatora konstrukcijas. Ja nepieciešama augstāka filtrācijas pakāpe, jāpārbauda, kādus filtrus konkrētā iekārta atbalsta un kā tie ietekmē gaisa plūsmu.

Filtri regulāri jāpārbauda un jāmaina. Netīrs filtrs palielina gaisa pretestību, samazina gaisa plūsmu un var palielināt ventilatoru slodzi.

Vai rekuperācija palīdz kontrolēt mitrumu?

Ventilācija palīdz izvadīt telpās radušos mitrumu. Tas rodas mazgājoties, gatavojot ēdienu, žāvējot veļu, elpojot un veicot citas ikdienas darbības.

Rekuperācijas sistēma nosūc mitro gaisu no vannas istabām, virtuves zonas un citām atbilstošām telpām, vienlaikus pievadot svaigu gaisu dzīvojamajām telpām.

Rekuperators nav gaisa sausinātājs. Mitruma līmeni ietekmē arī āra apstākļi, telpu temperatūra, iedzīvotāju paradumi, gaisa daudzums un izmantotā siltummaiņa veids.

Vai rekuperācijai jādarbojas visu laiku?

Ventilācijas sistēmu parasti paredz regulārai vai nepārtrauktai darbībai ar maināmu ventilācijas intensitāti.

Pilnīga sistēmas izslēgšana uz ilgu laiku var pārtraukt paredzēto gaisa apmaiņu. Praktiskāk ir izmantot atbilstošu darbības režīmu:

  • ikdienas režīmu normālai gaisa apmaiņai;
  • samazinātu režīmu prombūtnes laikā;
  • pastiprinātu režīmu pēc mazgāšanās vai viesu uzņemšanas;
  • automātisku vadību pēc mitruma vai oglekļa dioksīda sensora.

Precīza vadības loģika jāpielāgo ēkas izmantošanai un konkrētās iekārtas iespējām.

Vai rekuperācija var dzesēt māju?

Rekuperators nav gaisa kondicionieris, tāpēc tas nevar aizstāt pilnvērtīgu dzesēšanas sistēmu.

Daudziem rekuperatoriem ir vasaras apvedceļa funkcija. Piemērotos apstākļos tā ļauj svaigajam āra gaisam apiet siltummaini, lai vēsākā nakts laikā telpās netiktu atgūts nevajadzīgs siltums.

Šī funkcija var palīdzēt izmantot vēsāku āra gaisu, bet tā nenodrošina tādu pašu dzesēšanu kā gaisa kondicionieris vai cita aktīva dzesēšanas sistēma.

Vai rekuperators rada troksni?

Rekuperatorā darbojas ventilatori, un pa gaisa vadiem pārvietojas gaiss. Tāpēc pilnībā bez skaņas ventilācijas sistēma nav.

Pareizi projektētā, izbūvētā un noregulētā sistēmā trokšņa līmeni iespējams uzturēt komfortablu.

Trokšņa līmeni ietekmē:

  • gaisa vadu diametrs;
  • gaisa plūsmas ātrums;
  • rekuperatora novietojums;
  • iekārtas stiprinājums;
  • trokšņa slāpētāju izmantošana;
  • difuzoru un restu izvēle;
  • sistēmas regulēšana.

Mūsu pieredze: komfortu telpās nenosaka tikai rekuperatora modelis vai tā maksimālā jauda. Ļoti svarīgi ir pareizi gaisa daudzumi, pietiekami gaisa vadu diametri, pārdomāts difuzoru izvietojums un visas sistēmas regulēšana.

Vai rekuperācijas sistēmai nepieciešama apkope?

Jā, rekuperācijas sistēmai nepieciešama regulāra apkope. Visbiežāk veicamā darbība ir filtru pārbaude un nomaiņa.

Apkopes biežums ir atkarīgs no:

  • iekārtas ražotāja norādījumiem;
  • izmantotajiem filtriem;
  • apkārtējās vides gaisa kvalitātes;
  • sistēmas darbības intensitātes;
  • ēkas atrašanās vietas.

Ilgtermiņā jāpārbauda arī rekuperatora tīrība, kondensāta novade, ventilatori, āra gaisa ieņemšanas vieta un pārējās sistēmas tehniskais stāvoklis.

Ar ko rekuperācija atšķiras no parastas ventilācijas?

Gan ventilācijas, gan rekuperācijas mērķis ir nodrošināt svaiga gaisa padevi un izmantotā gaisa izvadīšanu.

Galvenā atšķirība ir siltuma atgūšana. Ventilācijas sistēmā bez rekuperācijas siltais telpu gaiss var tikt izvadīts ārā, neizmantojot tajā esošo enerģiju.

Rekuperācijas sistēmā daļa no šīs enerģijas tiek izmantota ienākošā svaigā gaisa uzsildīšanai.

Detalizētu abu risinājumu salīdzinājumu lasiet rakstā ventilācija vai rekuperācija: kāda ir atšķirība un ko izvēlēties .

Kā izvēlēties piemērotu rekuperatoru?

Rekuperatoru nevajadzētu izvēlēties tikai pēc cenas vai ražotāja norādītā maksimālā gaisa daudzuma.

Vispirms jānosaka ēkai nepieciešamā gaisa apmaiņa un jāizplāno visa ventilācijas sistēma.

Izvēloties rekuperatoru, jāņem vērā:

  • ēkas platība un plānojums;
  • telpu funkcijas;
  • iedzīvotāju skaits;
  • aprēķinātais gaisa daudzums;
  • gaisa vadu izbūves iespējas;
  • iekārtas novietojums;
  • piekļuve filtru maiņai un apkopei;
  • siltummaiņa veids;
  • filtrācijas prasības;
  • iekārtas skaņas līmenis;
  • vadības un automatizācijas iespējas;
  • enerģijas patēriņš dažādos darbības režīmos.

Jāvērtē ne tikai rekuperators, bet arī tas, kā tas darbosies kopā ar gaisa vadiem, filtriem, trokšņa slāpētājiem un gaisa sadales elementiem.

Mūsu pieredze: rekuperatoru vispareizāk izvēlēties pēc ventilācijas sistēmas aprēķina, nevis tikai pēc mājas platības. Divām vienāda izmēra mājām nepieciešamais gaisa daudzums var atšķirties telpu plānojuma, iedzīvotāju skaita un ēkas lietošanas dēļ.

Kāpēc mājās izvēlas rekuperāciju?

Rekuperāciju izvēlas, lai apvienotu regulāru gaisa apmaiņu ar mazākiem ventilācijas radītiem siltuma zudumiem.

Pareizi izveidota sistēma:

  • pievada telpām svaigu āra gaisu;
  • izvada izmantoto gaisu, smakas un lieko mitrumu;
  • filtrē ienākošo gaisu;
  • ļauj kontrolēt ventilācijas intensitāti;
  • atgūst daļu no izvadāmā gaisa enerģijas;
  • samazina nepieciešamību svaiga gaisa dēļ regulāri vēdināt ar logiem.

Plašāk par situācijām, kurās šāds risinājums ir īpaši aktuāls, lasiet rakstā kāpēc nepieciešama rekuperācija.

Kopsavilkums

Rekuperācija ir mehāniska ventilācija ar siltuma atgūšanu. Tā izvada no telpām izmantoto gaisu, pievada svaigu āra gaisu un izmanto daļu no izvadāmā gaisa enerģijas ienākošā gaisa uzsildīšanai.

Rekuperators ir iekārta, kurā atrodas ventilatori, filtri, siltummainis un vadības elementi. Centrālajā sistēmā tas darbojas kopā ar gaisa vadiem, trokšņa slāpētājiem, difuzoriem un citiem gaisa sadales elementiem.

Lai rekuperācijas sistēma darbotos klusi un nodrošinātu nepieciešamo gaisa apmaiņu, būtiska ir ne tikai iekārtas izvēle. Tikpat svarīga ir pareiza projektēšana, kvalitatīva gaisa vadu izbūve, regulēšana un regulāra apkope.

Turpiniet lasīt

Iepazīstieties ar citiem rakstiem

Piesakieties konsultācijai

Aprakstiet ēkas platību, telpu skaitu un vēlamo risinājumu. Sazināsimies ar Jums, lai precizētu piemērotāko risinājumu, uzstādīšanas iespējas un aptuvenās izmaksas.

Sazināties WhatsApp
×
Konkrētās iekārtas piedāvājums

Saņemiet piedāvājumu par šo produktu

Norādiet kontaktinformāciju un īsu informāciju par objektu. Piedāvājumā precizēsim iekārtas cenu, uzstādīšanu un materiālus.

Izvēlētais produkts

Sazināsimies, lai precizētu iekārtu un uzstādīšanas nosacījumus.

×
FrostLV izvēles ceļvedis

Kā izvēlēties piemērotu gaiss–ūdens siltumsūkni?

Pareizu iekārtu nevar izvēlēties tikai pēc ēkas platības. Jāņem vērā siltuma zudumi, apkures sistēmas temperatūra, karstā ūdens patēriņš un tehniskās montāžas iespējas.

Ēkas siltuma zudumi Apkures temperatūra Karstais ūdens Montāža un elektrība
1 Nosakiet ēkas faktisko apkures jaudu

Siltumsūkņa jauda jāizvēlas pēc ēkas siltuma zudumiem aukstākajā periodā, nevis tikai pēc kvadrātmetriem. Aprēķinu ietekmē ēkas siltinājums, logi, ventilācija, griestu augstums un vēlamā telpu temperatūra.

  • Pārāk maza iekārta aukstumā bieži izmantos elektrisko teni.
  • Nevajadzīgi liela iekārta biežāk ciklēs un maksās vairāk.
  • Visdrošākais pamats izvēlei ir siltuma zudumu aprēķins vai vēsturiskais patēriņš.
2 Izvērtējiet apkures sistēmas temperatūru

Gaiss–ūdens siltumsūknis visefektīvāk darbojas ar zemāku padeves temperatūru. Siltās grīdas parasti ir ļoti piemērotas, savukārt esošiem radiatoriem jāpārbauda, kāda temperatūra nepieciešama aukstākajās dienās.

  • Siltajām grīdām bieži pietiek ar aptuveni 30–35 °C padevi.
  • Radiatoriem var būt nepieciešami 45–55 °C vai vairāk.
  • Salīdziniet ne tikai maksimālo temperatūru, bet arī jaudu un COP konkrētajā darba punktā.
3 Paredziet karstā ūdens patēriņu un sistēmas komplektāciju

Jāizvērtē iedzīvotāju skaits, vannu un dušu lietošanas paradumi, kā arī esošās sistēmas uzbūve. No tā atkarīgs karstā ūdens tvertnes tilpums un nepieciešamie papildu mezgli.

Svarīgi: bufera tvertne, hidrauliskais atdalītājs vai papildu cirkulācijas sūknis nav vajadzīgs automātiski — komplektācija jāpielāgo konkrētajai sistēmai.
4 Pārbaudiet elektrību, āra bloka vietu un montāžas risinājumu

Pirms izvēles jāpārbauda pieejamais elektrības pieslēgums, vieta āra blokam un komunikāciju trase līdz katlu telpai. Monobloka un split sistēmām atšķiras cauruļvadu un aizsalšanas riski.

  • Jāpārbauda, vai nepieciešama viena vai trīs fāzes un pietiekama pieslēguma jauda.
  • Jāparedz kondensāta un atkausēšanas ūdens novadīšana.
  • Āra blokam jābūt pieejamam apkopei un novietotam tā, lai troksnis netraucētu.
×
FrostLV izvēles ceļvedis

Kā izvēlēties piemērotu kondicionieri vai gaisa siltumsūkni?

Pareizo iekārtu nenosaka tikai telpas platība. Jāņem vērā lietošanas mērķis, nepieciešamā jauda, ēkas īpašības, energoefektivitāte un montāžas iespējas.

Dzesēšana vai apkure Pareiza jauda Efektivitāte un troksnis Montāžas iespējas
1 Nosakiet galveno lietošanas mērķi

Ja iekārta galvenokārt paredzēta dzesēšanai, būtiskākā ir komfortabla darbība vasarā. Regulārai apkurei izvēlieties gaisa siltumsūkni, kas saglabā nepieciešamo jaudu arī zemā āra temperatūrā.

  • Dzesēšanai izvērtējiet SEER un gaisa plūsmas komfortu.
  • Apkurei izvērtējiet SCOP un efektīvo darbību līdz −20 °C vai −25 °C.
  • Visu gadu lietojamai iekārtai svarīgs ir ziemas aprīkojums un atkausēšanas režīms.
2 Izvēlieties jaudu pēc telpas faktiskās slodzes

Aptuvenā platība ir tikai sākuma punkts. Precīzāku jaudas izvēli ietekmē griestu augstums, logu izmērs un novietojums, siltinājums, telpas plānojums, cilvēku skaits un siltumu radošās iekārtas.

Svarīgi: pārāk maza iekārta strādās ar lielu noslodzi, savukārt nevajadzīgi liela iekārta var uzturēt temperatūru mazāk vienmērīgi un maksās vairāk.
3 Salīdziniet efektivitāti un ikdienas komfortu

Līdzīgas jaudas iekārtas var būtiski atšķirties pēc patēriņa, trokšņa un vadības iespējām. Vērtējiet ne tikai cenu, bet arī to, kā iekārta tiks lietota ikdienā.

  • SEER raksturo sezonālo efektivitāti dzesēšanā, SCOP — apkures režīmā.
  • Guļamistabā īpaši svarīgs ir zemākais iekštelpu bloka trokšņa līmenis.
  • Wi-Fi vadība, gaisa plūsmas regulēšana un filtri uzlabo lietošanas ērtumu.
4 Pārbaudiet montāžas vietu un komunikāciju trasi

Pareiza uzstādīšana ir tikpat svarīga kā pats modelis. Iekštelpu blokam jānodrošina vienmērīga gaisa plūsma, bet āra blokam — droša, pieejama un tehniski piemērota vieta.

  • Jāparedz kondensāta novadīšana un elektroapgāde.
  • Jāizvērtē freona cauruļu trases garums un vizuālais risinājums.
  • Āra bloku nevajadzētu novietot vietā, kur vibrācija vai gaisa plūsma rada traucējumus.
×
Bezmaksas konsultācija

Saņemiet piemērotāko risinājumu savam īpašumam

Atstājiet kontaktinformāciju un īsi aprakstiet nepieciešamo. Sazināsimies, lai precizētu detaļas un sagatavotu piedāvājumu.

Sazināsimies ar Jums tuvākajā laikā.